GROZĪJUMI: 2018.gada 25.oktobrī Nr.GROZ/1(LIG-PV/2018/411), kas stājas spēkā 2018.gada 10.novembrī

GROZĪJUMI: 2019.gada 21.martā Nr.GROZ/2(LIG-PV/2019/114), kas stājas spēkā 2019.gada 01.aprīlī

GROZĪJUMI: 2019.gada 24.septembrī Nr.GROZ/3, kas stājas spēkā 2019.gada 24.septembrī (attiecībā uz 5.12.3.punktu, spēkā ar 2020.gada 1.janvāri)

GROZĪJUMI: 2021.gada 13.maijā Nr.GROZ/4, kas stājas spēkā 2021.gada 13.maijā (attiecībā uz 5.26., 6.3., 6.4., 6.5., 6.6. un 7.2.2.punktu, spēkā ar 2021.gada 1.oktobri)

GROZĪJUMI: 2022.gada 2. novembrī Nr.GROZ/5, kas stājas spēkā 2022.gada 15.novembrī (attiecībā uz 2.2.10, 2.4. un 2.5, spēkā ar 2023.gada 1.janvāri)

GROZĪJUMI: 2023. gada 08. februārī Nr. GROZ/6, kas stājas spēkā 2023.gada 08. februārī  (reģ. Nr. INA-DK/2023/1; LIG-PV/2023/32)

GROZĪJUMI: 2023. gada  30. novembra lēmumu (protokols Nr.67) GROZĪJUMI NR.7 DARBA KOPLĪGUMA NR.LIG/2018/457  (reģ. Nr. LIG-PV/2023/288), kas stājas spēkā 2024.gada 01. janvārī.

GROZĪJUMI: 2024. gada 28. novembra lēmumu (protokols Nr.65) GROZĪJUMI NR. 8 DARBA KOPLĪGUMA NR.LIG/2018/457  (reģ. Nr. LIG-PV/2024/272), kas stājas spēkā 2025. gada 01. janvārī.

Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksme”

DARBA KOPLĪGUMS

LIG/2018/457

Rīga, 2018

Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas satiksme” (turpmāk – DARBA DEVĒJS vai SABIEDRĪBA), vienotais reģistrācijas numurs: 40003619950, juridiskā adrese Kleistu iela 28, Rīga, LV-1067, ko pārstāv tās valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, kurš rīkojas saskaņā ar valdes 2018.gada 27.jūnija lēmumu (prot. Nr.10), no vienas puses un

Arodbiedrība „Rīgas transporta arodbiedrība”, vienotais reģistrācijas numurs: 40008277133, juridiskā adrese Mazā Krūmu iela 6-34, Rīga, LV-1069, Arodbiedrība "LOMTAA", vienotais reģistrācijas numurs: 40008075126, juridiskā adrese Katrīnas dambis 4, Rīga, LV-1045 un Arodbiedrība “Latvijas darbaļaužu arodbiedrība”, vienotais reģistrācijas numurs: 40008265863, juridiskā adrese Čiekurkalna 2.līnija 32-1, Rīgā, LV-1026 (turpmāk katra atsevišķi saukta „attiecīgā arodbiedrība”, kopā sauktas – „Darba koplīgumu parakstījušās arodbiedrības” vai „attiecīgās arodbiedrības”), kuras, pamatojoties uz Darba likuma 10. panta ceturto daļu, pauž vienotu viedokli attiecībā uz DARBA DEVĒJU un kuras pārstāv attiecīgo arodbiedrību nodibinātā biedrība "Darbinieku un arodbiedrību sadarbības padome" (turpmāk – „Arodbiedrība”), kas parakstījusi DARBA DEVĒJA darba koplīgumu (turpmāk – Darba koplīgums), vienotais reģistrācijas numurs: 40008277612, juridiskā adrese: Brīvības iela 191, Rīga, LV-1012, pamatojoties uz Arodbiedrības statūtu 2.1.1., 2.1.2. un 9.5.5.apakšpunktu un 2019.gada 19.septembra Arodbiedrības valdes sēdes lēmumu (prot. Nr.7), ko pārstāv tās valdes priekšsēdētājs Osvalds Sausverds, no otras puses, abas kopā turpmāk sauktas „Puses”, bez viltus, maldības un spaidiem,

vienojas par 2018.gada 27.jūnija Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksme” Darba koplīguma grozījumiem Nr. 8 :

1.    VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1.   Šis Darba koplīgums noslēgts par darba tiesiskām attiecībām, kas ietver nosacījumus par darba samaksas organizāciju, darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izbeigšanu, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, darba aizsardzības organizāciju un darbinieku sociālās aizsardzības jautājumiem, kā arī par savstarpējām tiesībām un pienākumiem.

1.2.   DARBA DEVĒJS atzīst Darba koplīgumu parakstījušās attiecīgās arodbiedrības kā DARBA DEVĒJA darbinieku pārstāvi, kuras ir tiesīgas piedalīties kolektīvās pārrunās un kuras pauž savu vienoto viedokli saskaņā ar Darba likumā, Arodbiedrību likumā, normatīvajos aktos, attiecīgo arodbiedrību statūtos un Arodbiedrības statūtos noteikto kārtību.

1.3.   Darba koplīgumā ietvertās saistības un darbinieku tiesību garantijas nav mazākas kā noteikts normatīvajos aktos, bet, salīdzinot ar tiem, uzlabo darbinieku tiesisko stāvokli saskaņā ar DARBA DEVĒJA mērķiem.

1.4.   Darba koplīgumu parakstījušās arodbiedrības apņemas:

1.4.1.   pārstāvēt savus biedrus un aizstāvēt savu biedru darba, profesionālās un sociālās tiesības un intereses;

1.4.2.   gādāt, lai darbinieki ievērotu un pildītu Darba koplīgumā noteiktās prasības;

1.4.3.   sekot, lai DARBA DEVĒJS ievērotu Darba koplīgumā noteiktās prasības, un pieprasīt DARBA DEVĒJAM novērst konstatētos pārkāpumus;

1.4.4.   Darba koplīguma darbības laikā rūpēties par sociālo mieru pie DARBA DEVĒJA, izstrādāt priekšlikumus darba tiesisko attiecību ievērošanai un uzlabošanai.

1.5.   Arodbiedrība apņemas:

1.5.1.   pārstāvēt Darba koplīgumu parakstījušās arodbiedrības attiecībās ar DARBA DEVĒJU, tai skaitā Darba koplīgumu noslēdzot vai grozot;

1.5.2.   nodrošināt Darba koplīguma pārraudzību;

1.5.3.   normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādāt un paust vienotu viedokli attiecībā uz DARBA DEVĒJU un citām personām;

1.5.4.   savas kompetences ietvaros aizsargāt attiecīgo arodbiedrību biedru intereses un tiesības un uzlabot to materiālo un sociālo stāvokli.

1.6.        Darba koplīguma nosacījumi attiecas uz DARBA DEVĒJU un visiem DARBA DEVĒJA darbiniekiem, izņemot, ja Darba koplīgumā nav noteikts citādi. DARBA DEVĒJS, attiecīgās arodbiedrības un Arodbiedrība apņemas izpildīt šajā Darba koplīgumā pielīgtās saistības.

1.7.        Šis Darba koplīgums stājas spēkā 2018.gada 10.novembrī un ir spēkā līdz 2028.gada 31.decembrim  Ja puses nevienojas par Darba koplīguma pagarināšanu, tad esošais Darba koplīgums zaudē spēku un tā noteikumi turpmāk netiek piemēroti.

1.8.        DARBA DEVĒJS ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc Darba koplīguma vai tā grozījumu abpusējas apstiprināšanas DARBA DEVĒJA noteiktajā kārtībā iepazīstina ar Darba koplīgumu visus darbiniekus. DARBA DEVĒJS nodrošina Darba koplīguma aktuālās redakcijas uzturēšanu un pieejamību darbiniekiem darbinieku pašapkalpošanās portālā “Universālā komunikācijas vide” (turpmāk – portāls UKV), kā arī nodrošina Arodbiedrībai iespēju izvietot, nosūtīt un saņemt informāciju portāla UKV apakšportālā DASP (turpmāk – portāls DASP), bet Arodbiedrība apņemas izvietot darba koplīguma izpildei nepieciešamo aktuālo informāciju un veikt savlaicīgu informācijas apstrādi.

1.9.        DARBA DEVĒJA vai tās struktūrvienības reorganizācijas vai pārejas gadījumā DARBA DEVĒJS turpina ievērot iepriekš noslēgtā Darba koplīguma noteikumus. DARBA DEVĒJA vai tās struktūrvienību reorganizācijas vai tā pārejas laikā spēkā ir esošais Darba koplīgums līdz pat šī Darba koplīguma izbeigšanās brīdim vai jauna darba koplīguma spēkā stāšanās brīdim. Divu gadu laikā pēc DARBA DEVĒJA reorganizācijas vai pārejas Darba koplīguma noteikumi nav grozāmi par sliktu darbiniekiem.

2.    DARBA SAMAKSAS ORGANIZĀCIJA

2.1.        SABIEDRĪBAS darbiniekiem darba samaksas noteikumi tiek noteikti un organizēti darba tiesības reglamentējošos normatīvajos aktos, DARBA DEVĒJA iekšējos normatīvajos aktos un šajā Darba koplīgumā noteiktajā kārtībā. DARBA DEVĒJS, sniedzot izskatīšanai SABIEDRĪBAS kapitāla daļu turētajam jautājumus par darba samaksu, pievieno Arodbiedrības viedokli par konkrēto jautājumu.

2.2.        DARBA DEVĒJS:

2.2.1.       darba samaksas sistēmu, tai skaitā piemaksu, prēmiju un naudas balvu sistēmu organizē atbilstoši noteikumiem “Par darba atlīdzības sistēmu” un citiem DARBA DEVĒJA iekšējiem normatīvajiem aktiem (tai skaitā darba samaksas nolikumiem), iespēju robežās nodrošinot darbiniekiem labvēlīgākus darba samaksas nosacījumus. Par jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanu vai grozījumiem esošajā darba samaksas sistēmā DARBA DEVĒJS ne vēlāk kā divus mēnešus pirms izmaiņu spēkā stāšanās uzsāk konsultēšanos ar attiecīgajām arodbiedrībām, kuras pārstāv Arodbiedrība un kura pauž attiecīgo arodbiedrību vienotu viedokli DARBA DEVĒJAM. DARBA DEVĒJS, iepriekš konsultējo­ties ar attiecīgajām arodbiedrībām, kuras pārstāv Arodbiedrība un kura pauž attiecīgo arodbiedrību vienotu viedokli DARBA DEVĒJAM, darba algas apmēru sabiedriskā transportlīdzekļa vadītājiem nosaka darba samaksa nolikumā “Par sabiedriskā transporta vadītāju darba algu un piemaksām” un citiem transportlīdzekļa vadītājiem nosaka darba samaksa nolikumā “Par transportlīdzekļa vadītāju darba algu un piemaksām”. Pārējiem darbiniekiem darba algas apmēru nosaka rīkojumā par mēnešalgu, tai skaitā darba algas noteikšanā ņemot vērā konkrētā darbinieka izglītību, pieredzi un citus noteikumos “Par darba atlīdzības sistēmu” noteiktos kritērijus;

2.2.12. DARBA DEVĒJS akorda algas darbiniekiem izmaksā vidējo izpeļņu un laika algas darbiniekiem izmaksā vidējo izpeļņu, bet ne mazāku par darba algu, par DARBA DEVĒJA apmaksātām atpūtas un brīvām dienām, komandējumu vai darba braucienu un Darba likuma 74.panta pirmās daļas 1. – 7.punktā un 10.punktā minētajiem notikumiem, bet amatalgas darbiniekiem par dalību profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas paaugstināšanā saglabā amatalgu.

2.2.2.       atbilstoši noteiktajiem mērķiem finansiālo iespēju robežās DARBA DEVĒJS var izmaksāt darbiniekiem prēmijas un naudas balvas, pamatojoties uz atsevišķu DARBA DEVĒJA rīkojumu;

2.2.3.       darba algas sistēmu organizē kā:

2.2.3.1.           laika algas sistēmu, nosakot darbiniekam amatalgu (tai skaitā amatalgu, no kuras katru mēnesi aprēķina stundas tarifa likmi) vai stundas tarifa likmi, atkarībā no tā, vai darbu ir iespējams organizēt normālā darba dienas laika ietvaros;

2.2.3.2.           akorda algas sistēmu, nosakot tiem darbiniekiem, kurus ir nepieciešams motivēt darba ražīguma (produktivitātes) palielināšanā, akorda algu (gabaldarba algu).

2.2.4.       izmaksā darbiniekam darba samaksu divas reizes mēnesī – avansu (atlīdzību uz darba samaksas rēķina) līdz mēneša 27.datumam un darba samaksu līdz nākamā mēneša 12. datumam vai saskaņā ar darbinieka iesniegumu izmaksā vienu reizi mēnesī;

2.2.5.       katru mēnesi nodrošina darbiniekam pieejamību darba samaksas aprēķinam par iepriekšējo mēnesi saskaņā ar SABIEDRĪBĀ noteikto kārtību. Darbiniekam darba samaksa tiek izmaksāta bezskaidras naudas veidā, ieskaitot to vienā darbinieka norādītajā personīgajā norēķinu kontā kredītiestādē;

2.2.6.       darbiniekam, kas veic nakts darbu (laika periodā no 22.00 līdz 6.00), nosaka piemaksu ne mazāk kā 50 procentu apmērā no darbiniekam aprēķinātās stundas vai akorda algas likmes, sākot no pirmās nakts stundas (ja arī darbu veic mazāk nekā divas stundas);

2.2.7.       darbiniekam, kas veic virsstundu darbu, nosaka piemaksu Darba likumā noteiktajā procentuālajā apmērā no darbiniekam aprēķinātās stundas vai akorda algas likmes. Aprēķinot apmaksājamo virsstundu skaitu, tiek ņemts vērā arī darbinieka pārejošas darbnespējas laiks, kuru ieskaita kopējā darba laikā. Darbinieks ar DARBA DEVĒJU par virsstundu darbu var vienoties arī darba vai maiņu grafikā;

2.2.8.       darbiniekiem, kas veic darbu svētku dienā, nosaka piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes vai akorda algas. Ja samazinās Darba likumā noteiktais piemaksas par darbu svētku dienā procentuālais apmērs, DARBA DEVĒJS uzsāk konsultēšanos ar attiecīgajām arodbiedrībām ne vēlāk kā divus mēnešus pirms izmaiņu spēkā stāšanās par piemaksas procentuālā apmēra samazināšanu;

2.2.9.       darbiniekam nosaka  piemaksu par papildu darbu, ja papildus saviem tiešajiem amata vai darba pienākumiem darbinieks aizvieto prombūtnē esošu darbinieku, pilda vakanta amata pienākumus, papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda citus pienākumus vai līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu (tai skaitā citā amatā);

2.2.10.    apņemas darbiniekam saglabāt darba algu (amatalgu vai stundas tarifa likmi) , bet akorda algas darbiniekam izmaksāt vidējo izpeļņu par dīkstāves laiku, ja darbinieks nav vainīgs dīkstāvē. Dīkstāve, kas radusies darbinieka vainas dēļ, netiek apmaksāta. Gadījumos, kad sabiedriskā transporta vadītājam darbā uz līnijas rodas ārkārtas situācija (ceļu satiksmes negadījums, elektrības pārrāvums, problēmas ar pasažieri u.c.), kad transportlīdzeklis apstājas, neturpina ceļu vai sabiedriskā transporta vadītājam nepieciešams pārvietoties starp maršruta līnijām darba laikā, viņam par šo laiku izmaksā vidējo izpeļņu;

2.2.11.    par prakses un darba vidē balstītu mācību vadīšanu atsevišķiem amatiem vai amata grupām, kurām darba (amata) izpildei nepieciešama darba tirgū īpaši pieprasīta profesija vai specialitāte vai darba tirgū ir grūti atrast darbaspēka piedāvājumu, nosaka piemaksu atbilstoši praktikanta vai izglītojamā praksē vai darba vidē balstītās mācībās pavadītājam laikam. DARBA DEVĒJS iekšējos normatīvajos aktos var noteikt speciālu prakses vai darba vidē balstītu mācību vadīšanas apmaksas kārtību.

2.2.12. DARBA DEVĒJS akorda algas darbiniekiem izmaksā vidējo izpeļņu un laika algas darbiniekiem izmaksā vidējo izpeļņu, bet ne mazāku par darba algu, par DARBA DEVĒJA apmaksātām atpūtas un brīvām dienām, komandējumu vai darba braucienu un Darba likuma 74.panta pirmās daļas 1. – 7.punktā un 10.punktā minētajiem notikumiem.

2.3.        DARBA DEVĒJS veic iemaksas privātajā pensiju fondā par saviem pastāvīgās darba attiecībās esošajiem darbiniekiem, kā arī, konsultējoties ar Arodbiedrību, nosaka kritērijus un nosacījumus, kādiem jāatbilst darbiniekiem, lai viņu labā tiktu veiktas iemaksas privātajā pensiju fondā.

2.6.        Arodbiedrība un attiecīgo arodbiedrību priekšsēdētāji un darbinieku pilnvarotie pārstāvji apņemas:

2.6.1.       neizpaust tās rīcībā esošās ziņas par darbinieku, par darba samaksu, SABIEDRĪBAS finansiālo stāvokli un citas ziņas, ko tie ieguvuši sakarā ar šo Darba koplīgumu;

2.6.2.       iegūto informāciju izmantot tikai sarunās ar DARBA DEVĒJU.

3.    DARBA LAIKS UN TĀ ORGANIZĀCIJA, ATPŪTAS LAIKS

3.1.       Darba laiks SABIEDRĪBĀ tiek noteikts, pamatojoties uz DARBA DEVĒJA darba specifiku, it īpaši, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, kā arī darba apjoma izmaiņas un sezonas svārstības.

3.2.       SABIEDRĪBĀ ir šādi darba laika organizācijas modeļi:

3.2.1.      normālais darba laiks;

3.2.2.      nepilns darba laiks;

3.2.3.      nakts darbs;

3.2.4.      maiņu darbs;

3.2.5.      summētais darba laiks;

3.2.6.      dežūras darbs;

3.2.7.      attālinātais darbs;

3.2.8.      elastīgais darba laiks.

3.3.       Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, DARBA DEVĒJS organizē maiņu darbu saskaņā ar darba kārtības noteikumiem un DARBA DEVĒJA iekšējiem normatīviem aktiem.

3.4.       Maiņas ilgums nedrīkst pārsniegt attiecīgai darbinieku grupai noteikto normālo dienas darba laiku, bet nedēļas darba laiks nedrīkst pārsniegt Darba likumā noteikto. 

3.5. Maiņu darba laika sākumu, beigas un atpūtas laiku DARBA DEVĒJS nosaka maiņu grafikā, un darbiniekus ar maiņu grafiku iepazīstina darba tiesības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā pret parakstu vai elektroniskā veidā, darba kārtības noteikumos noteiktajā elektroniskās iepazīstināšanas veidā vai nosūtot uz Sabiedrības piešķiro elektronisko pastu, kā arī nodrošina, ka maiņu grafiks ir pieejams ikvienam darbiniekam.”

3.6.       Amatiem, kam darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajai darbinieku grupai noteikto normālo darba laika ilgumu, tiek noteikts summētais darba laiks un summētā darba laika pārskata periods DARBA DEVĒJA noteikumos "Par amatiem, kam noteikts summētais darba laiks”. Summētajam darba laikam atbilstoši darba specifikai uzskaites periods tiek noteikts ceturksnis vai mēnesis.   

3.7. Summētā darba laika sākumu, beigas un atpūtas laiku DARBA DEVĒJS nosaka darba grafikā un darbiniekus ar darba grafiku iepazīstina pietiekami savlaicīgi, lai darbinieks varētu sagatavoties darbam, pret parakstu vai elektroniskā veidā, darba kārtības noteikumos noteiktajā elektroniskās iepazīstināšanas veidā vai nosūtot uz Sabiedrības piešķiro elektronisko pastu, kā arī nodrošina, ka darba grafiks ir pieejams ikvienam darbiniekam.

3.8.       DARBA DEVĒJS var grozīt darba maiņu secību apstiprinātajā maiņu grafikā un grozīt darba grafiku, ja izmaiņu nepieciešamība ir pamatota (piemēram, darbinieku trūkums, darba apjoma izmaiņas u.c.). DARBA DEVĒJS darbiniekus ar grozījumiem apstiprinātajā maiņu grafikā un darba grafikā iepazīstina pietiekami savlaicīgi, lai darbinieks varētu sagatavoties darbam.

3.9.       Darbiniekiem, kuriem noteikts summētais darba laiks, atpūtas laiku (periodu) piešķir saskaņā ar darba grafiku, iespēju robežās nodrošinot nedēļas atpūtu – divas brīvdienas pēc kārtas ne vēlāk kā pēc sešām pēc kārtas nostrādātām dienām. Brīvdienas var nesakrist ar sestdienu vai svētdienu.

3.10.   Lai nodrošinātu SABIEDRĪBAS darbības specifikai atbilstošu nepārtrauktu darba gaitu, ja darba rakstura dēļ nav iespējams veikt darbu dienā, DARBA DEVĒJS organizē darbu naktī, pamatojoties uz maiņu grafiku vai darba grafiku.

3.11.   DARBA DEVĒJS ar nepilna darba laika darbinieku par viņa nodarbināšanu virs nolīgtā darba laika var vienoties darba vai maiņu grafikā.

3.12.   Dežūras darbs ir darbs, kad darbiniekam nav pienākums atrasties savā darba vietā, bet viņš atrodas gaidīšanas režīmā, un jebkurā brīdī ir gatavs pildīt DARBA DEVĒJA izsaukumu un ieraksties norīkojuma vietā. Par dežūras darbu uzskaita 50% no gaidīšanas režīmā pavadītā laika (turpmāk – dežūras laiks) un to ieskaita kopējā darba laikā, tai skaitā, ja arī darbinieks netiek izsaukts. Šajā laikā DARBA DEVĒJS nodrošina darbinieku ar transportlīdzekli, iekārtām, ierīcēm, aprīkojumu u.c., lai ar darbinieku varētu operatīvi sazināties un  darbinieks varētu nekavējoties ierasties norīkojuma vietā. Darbiniekam dežūras laikā ir pienākums būt sasniedzamam. Darbinieks šo dežūras laiku drīkst izmantot privātām vajadzībām, bet tādā mērā, lai izsaukuma gadījumā spētu atbilstīgi pildīt DARBA DEVĒJA norīkojumu.  Dežūras darba nosacījumus iekļauj darba kārtības noteikumos.

4.      NODARBINĀTĪBAS GARANTIJAS

4.1.        DARBA DEVĒJS, ieviešot jaunas tehnoloģijas, progresīvas darba metodes vai paplašinot ražošanu, iespēju robežās nodrošina darbinieku profesionālo pilnveidi, kvalifikācijas paaugstināšanu vai, ja nepieciešams, pārkvalificēšanu.

4.2.        DARBA DEVĒJS nodrošina līdzvērtīgus darba apstākļus darbiniekiem, kas pilda vienāda rakstura pienākumus atbilstoši savai profesijai un darba specifikai. Lai nodrošinātu darbaspēka piesaisti, aizpildītu vakantās amata vietas apstākļos, kad darba tirgū ir grūti atrast darbaspēka piedāvājumu, atbalstītu SABIEDRĪBAS īpaši vērtīgos darbiniekus, īpašos amatus vai profesijas, tai skaitā tos, kas nodrošina SABIEDRĪBAS spēju operatīvi reaģēt ārkārtas vai kritiski svarīgās situācijās vai veic SABIEDRĪBAI kritisku svarīgu funkciju vai uzdevumu (tajā skaitā ārpus noteiktā darba laika), DARBA DEVĒJS var ieviest papildu personāla motivēšanas pasākumus naturālā izteiksmē, kas neparedz tiešu naudas izmaksu (piemēram, ceļa vai degvielas izdevumu segšana, atgriešanās Latvijā izdevumu segšana, dienesta viesnīcas izdevumu segšana, civiltiesiskās atbildības apdrošināšana), kā arī pasākumus personāla motivēšanas nemonetārā izteiksmē (piemēram, izdevīgāks darba grafiks, īpaša nokļūšanas kārtība no darba un uz mājām un atpakaļ, elastīgs darba laiks).

4.3.       Ja darba līgums uzteikts, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9. vai 10.punktu, DARBA DEVĒJS pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma nolīgtā darba laika ietvaros piešķir darbiniekam laiku cita darba meklēšanai vienu darba dienu nedēļā, saglabājot darbiniekam darba samaksu, bet akorda algas darbiniekam izmaksā vidējo izpeļņu.

4.4.       Pusēm savstarpēji vienojoties, darbinieks ir tiesīgs atsaukt savu uzteikumu pirms uztei­kumā norādītā termiņa beigām.

5.    SOCIĀLĀ NODROŠINĀTĪBA

5.1.       Sociālā nodrošinātība ir materiālais un nemateriālais nodrošinājums materiālo pabalstu, izdevumu segšanas, atzinības izteikšanas veidā vai citā veidā un pasākumu organizēšana individuālā un kolektīvā veidā, kas nav tieši saistīts ar darbu, bet ir ilgtspējīgas personāla pārvaldības nodrošināšanas process SABIEDRĪBAS vajadzību nodrošināšanai, kas darbiniekam ir nepieciešams dzīves kvalitātes uzlabošanai.

5.2.       Arodbiedrība administrē un piešķir materiālos pabalstus un materiālo palīdzību izdevumu segšanas veidā, sadarbībā ar attiecīgajām arodbiedrībām izstrādā iesniegumu veidlapas, bet DARBA DEVĒJS nodrošina to pieejamību darbiniekiem. DARBA DEVĒJS nodrošina nepieciešamās informācijas sagatavošanu darbiniekam, kas nepieciešama materiālo pabalstu un materiālās palīdzības izdevumu segšanas veidā piešķiršanai.

5.3.       Arodbiedrība organizē kolektīva motivēšanas un saliedēšanas, kultūras, apmācību, pieredzes apmaiņas, sporta un aktīvās atpūtas, veselības uzlabošanas pasākumus un citus sociālā nodrošinājuma pasākumus atbilstoši sociālā nodrošinājuma jautājumu darbības plānam. Sociālā nodrošinājuma jautājumu darbības plānu nākamajam gadam Arodbiedrība iesniedz DARBA DEVĒJAM līdz kārtējā gada 20.novembrim. Sociālā nodrošinājuma jautājumu darbības plāns precizējams atbilstoši pamatotam DARBA DEVĒJA pieprasījumam. Sociālā nodrošinājuma jautājumu darbības plāna izmaiņu gadījumā Arodbiedrība informē DARBA DEVĒJU mēnesi iepriekš. Minēto pasākumu organizēšanai Arodbiedrība ir tiesīga slēgt līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem.

5.4.       Arodbiedrība darbinieku veselības uzlabošanas, sporta un aktīvās atpūtas aktivitāšu attīstības nolūkos ir tiesīga izveidot un atbalstīt dažādu sporta veidu komandas ar aprīkojumu, inventāru, sporta formu un citu preču iegādi kolektīvai izmantošanai.

5.5.       Arodbiedrība atbilstoši sociālā nodrošinājuma jautājumu darbības plānam ir tiesīga segt dažādu sporta pasākumu dalības maksu un SABIEDRĪBAS darbinieku sporta aktivitāšu realizēšanai nepieciešamo sporta objektu nomas maksu un citus maksājumus.

5.6.       Arodbiedrība ir tiesīga organizēt darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem kultūras,  sporta un aktīvās atpūtas, izglītojošus u.c. pasākumus.

5.7.       Arodbiedrība ir tiesīga veikt nepieciešamo lietu vai reprezentācijas priekšmetu iegādi sociālās nodrošinātības pasākumu realizēšanai.

5.8.       Materiālos pabalstus un materiālo palīdzību izdevumu segšanas veidā piešķir, pamatojoties uz darbinieka rakstveida iesniegumu vai portālā DASP iesniegtu elektronisku iesniegumu (turpmāk – iesniegums) un pamatojošu/iem dokumentu/iem. Darbiniekam ir tiesības iesniegt rakstveida iesniegumu tikai gadījumos, ja viņam ir bloķēta (atspējota) portāla UKV lietošana (piemēram, bērna kopšanas atvaļinājuma laikā).

5.9.       Materiālos pabalstus un materiālo palīdzību izdevumu segšanas veidā piešķir tiem darbiniekiem, kas SABIEDRĪBĀ nostrādājuši vismaz trīs pilnus mēnešus. Ja notikumu, kas pamato materiālā pabalsta vai materiālās palīdzības piešķiršanu, apliecina izziņa vai cits līdzvērtīgs dokuments, ko izsniedz pēc personas pieprasījuma, tas ir derīgs sešus mēnešus no izsniegšanas datuma. Ja pamatojošais dokuments (piemēram, dzimšanas apliecība, laulības apliecība, miršanas apliecība, maksājumu apliecinošs dokuments) nav sastādīts valsts valodā (latviešu valodā) vai citā Arodbiedrībai saprotamā valodā (piemēram, krievu vai angļu valodā), Arodbiedrībai ir tiesības pieprasīt iesniegt šī dokumenta tulkojumu latviešu valodā, ko ir veicis zvērināts tulks Latvijas Republikā.

5.1. APBALVOJUMI

5.12.   Atbilstoši SABIEDRĪBAS noteikumiem “Par darba atlīdzības sistēmu” SABIEDRĪBA apbalvo darbinieku šādos gadījumos:

5.12.1.  par nepārtrauktu 5, 10, 15, 30, 40, 50 gadu darba stāžu SABIEDRĪBĀ;

5.12.2.  darbiniekam, strādājot SABIEDRĪBĀ godprātīgi un priekšzīmīgi, kurš pildījis savus amata pienākumus bez darba kārtības pārkāpumiem un kura nepārtraukts darba stāžs SABIEDRĪBĀ ir  ne mazāk kā 5 gadi, izbeidzot darba attiecības sakarā ar aiziešanu pensijā, t.sk. izdienas pensijā. Lai samazinātu negatīvās sekas, darbiniekam aizejot vecuma pensijā un zaudējot algota darba ienākumus, SABIEDRĪBA papildu apbalvojumam piešķir vecuma pensijas pabalstu darbiniekam, kurš sasniedz Latvijas Republikā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu (izņemot priekšlaicīgas pensionēšanās vecumu) un kurš izbeidz darba līgumu,  pamatojoties uz darbinieka uzteikumu, 3 gadu laikā pēc šī vecuma sasniegšanas datuma. Ja darbinieka nepārtrauktais darba stāžs ir no 5 līdz 10 gadiem, vecuma pensijas pabalstu izmaksā divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, bet, ja darbinieka nepārtrauktais darba stāžs ir vairāk par 10 gadiem – trīs mēnešu vidējās izpeļņas apmērā. Šajā apakšpunktā minēto pabalstu darbinieks var saņemt vienu reizi mūžā.

5.2. MATERIĀLIE PABALSTI

5.13.    Arodbiedrība materiālo pabalstu piešķir, ja personai/darbiniekam ir tiesības to saņemt, pamatojoties uz iesniegumu un pamatojošu/iem dokumentu/iem, kas iesniegti sešu mēnešu laikā no notikuma iestāšanās dienas, izņemot 5.14.6. apakšpunktu, kad darbiniekam pabalstu piešķir katrā darbinieku motivācijas sistēmas “DaMoS” labumu gadā, kas sākas 1.novembrī un beidzas nākamā gada 31.oktobrī.

5.14.   Arodbiedrība piešķir šādus materiālos pabalstus šādā kārtībā:

5.14.1.  bēru pabalsts darbinieka nāves gadījumā – EUR 360,00 (trīs simti sešdesmit euro) bruto personai, kura uzņēmusies darbinieka apbedīšanu, personai iesniedzot miršanas apliecības kopiju un uzrādot miršanas apliecības oriģinālu[1]. Pabalstu ir tiesības saņemt tikai vienai personai. Ja persona, kura uzņēmusies mirušā SABIEDRĪBAS darbinieka apbedīšanu, ir gan SABIEDRĪBAS darbinieks, gan mirušā SABIEDRĪBAS darbinieka laulātais, radinieks, apgādnieks vai apgādājamais, viņai ir tiesības saņemt arī pabalstu “Bēru pabalsts laulātā, radinieka vai apgādājamā nāves gadījumā”;

5.14.2.  bēru pabalsts laulātā, radinieka vai apgādājamā nāves gadījumā – EUR 293,00 (divi simti deviņdesmit trīs euro) bruto, darbiniekam iesniedzot miršanas apliecības kopiju, kā arī laulību, radniecību[2] vai apgādību apliecinoša dokumenta kopiju. Pabalstu ir tiesības saņemt tikai vienam darbiniekam. SABIEDRĪBAS darbiniekam ir tiesības saņemt arī pabalstu “Bēru pabalsts darbinieka nāves gadījumā” tādā gadījumā, ja mirušais ir arī SABIEDRĪBAS darbinieks;

5.14.3.  pabalsts sakarā ar bērna piedzimšanu – EUR 385,50 (trīs simti astoņdesmit pieci euro un piecdesmit centi) bruto par katru vienās dzemdībās dzimušu bērnu (tai skaitā arī par katru no dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem), darbiniekam iesniedzot bērna dzimšanas apliecības kopiju un/vai citu dokumentu, kas apliecina vecāka radniecību ar bērnu[3]. Ja abi bērna vecāki ir SABIEDRĪBAS darbinieki, pabalstu ir tiesības saņemt katram vecākam;

5.14.4.  pabalsts stājoties laulībā – EUR 195,50 (viens simts deviņdesmit pieci euro un piecdesmit centi) bruto, darbiniekam iesniedzot laulības apliecības kopiju vai citu laulības noslēgšanu apliecinoša dokumenta kopiju (izziņu par laulības reģistrāciju vai laulības reģistra ieraksta kopiju). Ja laulībā stājas SABIEDRĪBAS darbinieki, pabalstu ir tiesības saņemt katram laulātajam;

5.14.5.  pabalsts sakarā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu 1.klasē – EUR 195,50 (viens simts deviņdesmit pieci euro un piecdesmit centi) bruto par katru bērnu (tai skaitā par katru no dvīņiem vai vairākiem vienā datumā dzimušiem bērniem), darbiniekam iesniedzot bērna dzimšanas apliecības kopiju un/vai citu dokumentu, kas apliecina vecāka radniecību ar bērnu vai aizbildņa, audžuvecāka vai bērna faktiskā audzinātāja pienākumu veikšanu[4] un izziņas no skolas par bērna uzņemšanu 1. klasē kopiju. Ja abi bērna vecāki ir SABIEDRĪBAS darbinieki, pabalstu ir tiesības saņemt katram vecākam;

5.14.6.  pabalsts Černobiļas Atomelektrostacijas avārijas seku likvidētājam – EUR 195,50 (viens simts deviņdesmit pieci euro un piecdesmit centi) bruto, darbiniekam iesniedzot Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka apliecības kopiju vai citu šo statusu pamatojoša dokumenta kopiju;

5.14.7. pabalsts nekustamā īpašuma - dzīvojamo telpu stihiskas nelaimes gadījumā (ugunsgrēks, plūdi u.c.) – EUR 240,50 (divi simti četrdesmit euro un piecdesmit centi) bruto, darbiniekam iesniedzot nekustamā īpašuma, kurš ir dzīvojamās telpas (piemēram, māja, dzīvoklis) īpašumtiesības apliecinoša dokumenta kopiju, policijas un/vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izziņas kopiju vai citas kompetentas valsts vai pašvaldības iestādes stihiskas nelaimes faktu apliecinoša dokumenta kopiju un zaudējumu faktu apliecinošu dokumentu. Pabalsts tiek piešķirts, ja darbiniekam pieder īpašums. Ja stihiskā nelaimē vienā nekustamajā īpašumā cietuši divi vai vairāk SABIEDRĪBAS darbinieki, pabalstu ir tiesības saņemt visiem darbiniekiem.

5.15.   Darba koplīguma 5.14.4. – 5.14.6. apakšpunktā noteiktais materiālais pabalsts darbiniekam tiek piešķirts vienreiz darbinieku motivācijas sistēmas “DaMoS” labumu gadā, kas sākas 1.novembrī un beidzas nākamā gada 31.oktobrī. Arodbiedrība izmaksā materiālo pabalstu, ieturot normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, un pārskaita uz darbinieka norādīto norēķinu kontu.

5.3.MATERIĀLĀ PALĪDZĪBA IZDEVUMU SEGŠANAS VEIDĀ

5.16.   Arodbiedrība materiālo palīdzību izdevumu segšanas veidā piešķir, ja darbiniekam ir tiesības to saņemt, pamatojoties uz iesniegumu un pamatojošu/iem dokumentu/iem, kas iesniegti sešu mēnešu laikā no pakalpojuma saņemšanas dienas vai divus mēnešus pirms pakalpojuma saņemšanas, ja pie noteiktās materiālās palīdzības veida nav noteikta savādāka piešķiršanas kārtība.

5.17.   Arodbiedrība piešķir šādu materiālo palīdzību izdevumu segšanai šādā kārtībā:

5.17.1.  bērnu izglītības, sporta un atpūtas nometnes[6] izdevumu segšanai – līdz  EUR 185,00 (viens simts astoņdesmit pieci euro)” neto darbinieku motivācijas sistēmas “DaMoS” labumu gadā, kas sākas 1.novembrī un beidzas nākamā gada 31.oktobrī.  Par katru bērnu, darbinieks iesniedz bērna dzimšanas apliecības kopiju un/vai citu dokumentu, kas apliecina vecāka radniecību ar bērnu vai aizbildņa, audžuvecāka vai bērna faktiskā audzinātāja pienākumu veikšanu⁴, ja tas apliecināts ar bāriņtiesas lēmumu.  Ja abi bērna vecāki ir SABIEDRĪBAS darbinieki, izdevumus sedz vienam vecākam;

5.17.1.1.      ja darbinieks izdevumus par nometni apmaksājis no saviem līdzekļiem, darbinieks papildu iesniegumam iesniedz maksājumu apliecinošu dokumentu (piemēram, EKA čeks, darījuma kvīts, kredītiestādes maksājuma uzdevums), kur norādīts bērna vārds, uzvārds, personas kods, pakalpojuma (nometnes) nosaukums un nometnes norises laiks vai nometnes sākuma datums. Iesniegumam pievieno citus dokumentus (līgumu ar bērnu izglītības, sporta vai atpūtas nometnes pakalpojuma sniedzēju kopiju un/vai rēķinu, vai citu dokumentu), kas var saturēt arī otra vecāka datus, un kas apliecina nometnes pakalpojuma saņemšanu, nometnes norises laiku vai nometnes sākuma datumu, ja tas neizriet no maksājumu apliecinošā dokumenta;

5.17.1.2.      ja darbinieks izdevumus par nometni nav apmaksājis, darbinieks papildu iesniegumam iesniedz rēķinu, kas noformēts ar nometnes pakalpojuma sniedzēja un Arodbiedrības norēķinu rekvizītiem, rēķinā norādīts bērna vārds, uzvārds un personas kods, saņemtā nometnes pakalpojuma nosaukums, nometnes norises laiks vai nometnes sākuma datums, izdevumu summa. Iesniegumam pievieno līguma ar bērnu izglītības, sporta vai atpūtas nometnes pakalpojuma sniedzēju kopiju, kas var saturēt arī otra vecāka datus, un kas apliecina nometnes pakalpojuma saņemšanu, nometnes norises laiku vai nometnes sākuma datumu, ja tas neizriet no rēķina[7]. Arodbiedrība nodrošina informācijas sniegšanu darbiniekiem par rekvizītu noformēšanas prasībām.

5.17.2.  veselības rehabilitācijas sanatorijā[8] izdevumu segšanai – līdz EUR 185,00 (viens simts astoņdesmit pieci euro)” neto darbinieku motivācijas sistēmas “DaMoS” labumu gadā, kas sākas 1.novembrī un beidzas nākamā gada 31.oktobrī, par veselības rehabilitāciju iestādē.

5.17.2.1.     ja darbinieks veselības rehabilitācijas izdevumus apmaksājis no saviem līdzekļiem, darbinieks papildu iesniegumam iesniedz:

5.17.2.1.1.    ārsta speciālista (piemēram, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, rehabilitologs, neirologs, kardiologs), izņemot ģimenes ārsta, nosūtījumu veselības rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai;

5.17.2.1.2.    maksājumu apliecinošu dokumentu (piemēram, EKA čeks, darījuma kvīts, kredītiestādes maksājuma uzdevums), kur norādīts darbinieka vārds, uzvārds, personas kods. Iesniegumam pievieno citus dokumentus, kas apliecina veselības rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu, ja tas neizriet no maksājumu apliecinošā dokumenta. Darbiniekam nesedz ēdināšanas un izmitināšanas izmaksas, ja attaisnojuma dokumentā tie ir vienīgie saņemtie pakalpojumi.

5.17.2.2.    ja darbinieka veselības rehabilitācijas izdevumus apmaksā Arodbiedrība, pirms veselības rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas darbinieks papildu iesniegumam, kurā lūdz izsniegt garantijas vēstuli, iesniedz ārsta speciālista (piemēram, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, rehabilitologs, neirologs, kardiologs), izņemot ģimenes ārsta, nosūtījumu veselības rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai, un norāda pakalpojuma saņemšanas datumu un rehabilitācijas iestādes nosaukumu.”

5.17.3.  Arodbiedrība sedz darbiniekam 5.17.2.2.punktā noteiktos izdevumus, ja darbinieks ir darba tiesiskās attiecībās ar SABIEDRĪBU un pēc garantijas vēstules izsniegšanas no veselības rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja ir saņemts rēķins par pakalpojuma saņemšanu datumā, kas norādīts garantijas vēstulē, un, kas noformēts ar veselības rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja un Arodbiedrības norēķinu rekvizītiem, rēķinā norādīts darbinieka vārds, uzvārds un personas kods, saņemtā pakalpojuma veida nosaukums, izdevumu summa. Ja rēķins netiek saņemts vai saņemtajā rēķinā ir norādīts cits pakalpojuma sākuma datums, Arodbiedrība darbinieka izdevumus nesedz.

5.17.4.  Arodbiedrība apmaksā darbiniekam Arodbiedrības organizētu kolektīva motivēšanas un saliedēšanas pasākumu – sedz tūrisma braucienu izdevumus par reizi līdz 185,00 euro (viens simts astoņdesmit pieci euro) neto darbinieku motivācijas sistēmas “DaMoS” labumu gadā, kas sākas 1.novembrī un beidzas nākamā gada 31.oktobrī. Ja Arodbiedrība organizē šāda veida pasākumu, uz to var pieteikties visi SABIEDRĪBAS darbinieki, iesniedzot pieteikumu Arodbiedrībai vai portālā DASP.

5.4. ĪPAŠIE APBALVOJUMI

5.18.   Saskaņā ar SABIEDRĪBAS iekšējā normatīvajā aktā ““Apbalvojuma “Rīgas satiksmes Ilggadējs darbinieks”” piešķiršanas kārtība” paredzēto, SABIEDRĪBA piešķir darbiniekam apbalvojumu “Rīgas satiksmes Ilggadējs darbinieks”.

5.19.   SABIEDRĪBA darbiniekam, kuram piešķirts apbalvojums “Rīgas satiksmes Ilggadējs darbinieks”, piešķir naudas balvu EUR 430,00 (četri simti trīsdesmit euro) bruto.

5.20.   Saskaņā ar SABIEDRĪBAS noteikumiem “Par Rīgas pašvaldības SIA “Rīga satiksme” apbalvojuma “Goda zīme” piešķiršanas un izsniegšanas kārtību” darbiniekiem tiek piešķirts apbalvojums “Goda zīme” un var tikt piešķirta naudas balva valdes lēmumā noteiktajā apmērā.

5.5. DARBA STĀŽS

5.21.        Darbinieka darba stāžā tiek ieskaitīts darbs Rīgas autobusu parkā, TTP, PU Imanta un Tālava, Rīgas ASRA, Ātrās palīdzības stacija, SIA “RD autobāze”, SIA “Rīgas autostāvvietas”.

5.22.        SABIEDRĪBA summē darba stāžu SABIEDRĪBAS noteikumos “Par darba atlīdzības sistēmu” noteiktajā kārtībā.

5.23.        DARBA DEVĒJS izmaksā darba stāža pabalstu darbiniekam nākamajā mēnesī pēc darba stāža datuma kopā ar darba samaksu, ņemot vērā darbinieka nepārtraukto darba stāžu un darba slodzi darba stāža datumā. Darba stāža pabalstu izmaksā 520,00 euro, ja darbinieka nepārtrauktais darba stāžs ir vairāk par pieciem gadiem, vai 420,00 euro, ja darbinieka, kurš darba tiesiskās attiecības uzsācis pēc 2022.gada 1.janvāra, nepārtrauktais darba stāžs ir no trim līdz pieciem gadiem vai, ja  darbinieka, kurš darba attiecības uzsācis pirms  2022.gada 1.janvāra, nepārtrauktais darba stāžs ir no viena līdz trim gadiem. Darba stāža pabalstu izmaksā pilnā apmērā pilna laika darbiniekiem, bet nepilna laika darbiniekiem atbilstoši darbinieka vidējai faktiskai darba slodzei iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk par darba slodzi.

5.25.        Lai nodrošinātu Darba koplīguma 5.2.nodaļā noteikto, DARBA DEVĒJS veic 5.2. nodaļā noteikto mērķa maksājumu Arodbiedrības vidējās prognozējamās (aprēķinot to atbilstoši iepriekšējo izmaksas periodu datiem) gada pabalsta summas apmērā šādā kārtībā:

5.25.1.       DARBA DEVĒJS attiecīgā perioda mērķa maksājumu veic reizi ceturksnī līdz ceturkšņa pirmā mēneša 20.datumam.

5.25.2.       Ja pēc pabalsta izmaksas attiecīgajā ceturksnī Arodbiedrība nav izmaksājusi mērķa maksājuma aprēķināto ceturkšņa summu, neizmaksātos līdzekļus Arodbiedrība novirza pabalsta piešķiršanai nākamajā pārskata periodā (ceturksnī).

5.25.3.       Ja Arodbiedrībai attiecīgajā ceturksnī no veiktā mērķa maksājuma nepietiek līdzekļu pabalsta izmaksai, tad DARBA DEVĒJS piecu dienu laikā, izvērtējot Arodbiedrības rakstveida iesniegumu un iesniegtos to pamatojošos dokumentus, pārskaita Arodbiedrības norēķinu kontā nepieciešamo (attiecīgajā ceturksnī trūkstošo) mērķa maksājumu.

5.25.4.       Ja Arodbiedrība piešķirto mērķa maksājumu pabalstu izmaksai gadā neizmanto prognozētās summas apmērā, tad DARBA DEVĒJS, aprēķinot vidējo prognozējamo gada pabalstu summu nākamajam gadam, samazina atbilstoši veiktajām izmaksām iepriekšējā gadā.

5.25.5.       Arodbiedrība 20 (divdesmit) dienu laikā pēc pārskata perioda beigām (ceturkšņa, gada) iesniedz DARBA DEVĒJAM detalizētu rakstveida ziņojumu, precīzi norādot tajā informāciju par pabalsta izmaksas apjomu.

5.25.6.       DARBA DEVĒJS ir tiesīgs veikt pārbaudes un pieprasīt informāciju par līdzekļu pārvaldīšanu, izvērtēšanu, sadali, kā arī veikto izmaksu apjomu, to pamatojošiem dokumentiem.

5.6.PASĀKUMI

5.26.        DARBA DEVĒJS darbinieku kultūras, atpūtas, sporta, veselības uzlabošanas, apmācību, pieredzes apmaiņas, kolektīva saliedēšanās pasākumu realizācijai saskaņā ar sociālā nodrošinājuma jautājumu darbības plānu, 5.3.nodaļā noteiktās materiālās palīdzības izmaksai, Arodbiedrības statūtu mērķu realizācijai un tam nepieciešamo izdevumu segšanai piešķir Arodbiedrībai finanšu līdzekļus 1.8 % apmērā no darba atlīdzības fonda.

Arodbiedrības administratīvo izmaksu īpatsvars nedrīkst pārsniegt 15% no kopējiem prognozētajiem izdevumiem. DARBA DEVĒJS līdz kārtējā gada 30. novembrim informē Arodbiedrību par prognozētā darba atlīdzības fonda apmēru nākamajam gadam. Puses vienojas par izmaksu veidiem, kas iekļaujami administratīvās izmaksās. Piešķirtie finanšu līdzekļi ir pārskaitāmi ik ceturksni uz Arodbiedrības norādīto kontu līdz nākamā mēneša, kas seko šim ceturksnim, 20.datumam. DARBA DEVĒJS piešķiramo finanšu līdzekļu summu aprēķina atbilstoši faktiski izmaksātajam darba atlīdzības fondam par iepriekšējo ceturksni.

Pamatojoties uz Arodbiedrības rakstveida iesniegumu, SABIEDRĪBA finanšu līdzekļus var piešķirt avansā, pēc tam veicot summas korekciju. Arodbiedrība iesniedz DARBA DEVĒJAM finanšu atskaiti par saņemto līdzekļu izlietošanu pagājušā ceturksnī līdz mēneša, kas seko ceturksnim, 15.datumam. Gadījumā, ja Arodbiedrība neiesniedz SABIEDRĪBAI finanšu atskaiti par saņemto līdzekļu izlietošanu, tad SABIEDRĪBA ir tiesīga apturēt maksājumu Arodbiedrībai līdz šādas atskaites saņemšanai. Izvērtējot Arodbiedrības pamatotu lūgumu, SABIEDRĪBA var piešķirt Arodbiedrībai papildu finanšu līdzekļus Darba koplīguma mērķu sasniegšanai. Ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību, SABIEDRĪBA var bez atlīdzības nodot Arodbiedrībai lietošanā un apsaimniekošanā kustamo mantu un nekustamo īpašumu Arodbiedrības statūtos noteikto mērķu realizācijai.

5.26.¹Gadījumā, ja saskaņā ar Arodbiedrības sniegto ceturkšņa atskaiti darbinieku kultūras, atpūtas, sporta, veselības uzlabošanas, apmācību, pieredzes apmaiņas, kolektīva saliedēšanās pasākumiem paredzēto finanšu līdzekļu pārpalikums pārsniedz pēdējā ceturkšņa iemaksu apmēru, SABIEDRĪBA aptur  Darba koplīguma 5.26.punktā paredzēto maksājumu līdz brīdim, kad saskaņā ar Arodbiedrības sniegto atskaiti finanšu līdzekļu pārpalikums ir ceturkšņa iemaksu apmērā, vai mazāks par to, atsākot finanšu līdzekļu pārskaitījumu Darba koplīguma 5.26.punktā noteiktajā apmērā un kārtībā.

5.27.   DARBA DEVĒJS nodrošina darbinieku aizvešanu un atvešanu uz Arodbiedrības organizēto kultūras, atpūtas, sporta, veselības uzlabošanas, apmācību un pieredzes apmaiņas pasākumu u.c. pasākumiem, kuros piedalās SABIEDRĪBAS darbinieki un kuri tiek organizēti saskaņā ar sociālā nodrošinājuma jautājumu darbības plānu.

5.28.   svītrots;

5.29.   Arodbiedrība uztur tai lietošanā nodotos DARBA DEVĒJA sporta un citus sociālās infrastruktūras objektus un nosaka to lietošanas kārtību, paredzot darbiniekiem tiesības tos lietot bez maksas saskaņā ar noteikto grafiku, saskaņojot lietošanas kārtību ar DARBA DEVĒJU.

5.30.   DARBA DEVĒJS ir tiesīgs finansiāli atbalstīt sporta veidus un pasākumus.

5.31.   DARBA DEVĒJS var piešķirt darbiniekam pabalstu smagās dzīves situācijās līdz divām minimālajām mēnešalgām kalendārajā gadā, pamatojoties uz darbinieka iesniegumu, par ko SABIEDRĪBAS valde katrā atsevišķā gadījumā pieņem lēmumu.

6.      DARBA DROŠĪBA UN VESELĪBAS AIZSARDZĪBA

6.1.       DARBA DEVĒJS un SABIEDRĪBAS darbinieki veic kopējus pasākumus ar mērķi nodrošināt Darba aizsardzības likuma un pārējo darba aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi, kā arī nodrošina darbiniekiem drošus un nekaitīgus darba apstākļus.

6.2.       Darbinieki apņemas ievērot Darba aizsardzības likuma, darba aizsardzības prasības un ugunsdrošības noteikumu un instrukciju prasības, kā arī citu specifisko normatīvo aktu un dokumentu prasības, ar kurām tie tiek iepazīstināti noteiktā kārtībā.

6.3.       Darba aizsardzības pasākumus un darba vides iekšējo uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām īsteno DARBA DEVĒJA izveidotās Darba aizsardzības un arodveselības nodaļas darbinieki un struktūrvienību vadītāji, kas sadarbojas ar uzticības personām, attiecīgo arodbiedrību vai darbinieku pilnvarotām personām, iesaistot darbiniekus īstenot darba aizsardzības pasākumus un darba vides iekšējo uzraudzību, t.sk. darbā notikušu nelaimes gadījumu izmeklēšanu. DARBA DEVĒJS ir atbildīgs par darba drošību SABIEDRĪBĀ un par SABIEDRĪBĀ ieviesto standartu ievērošanu SABIEDRĪBĀ. DARBA DEVĒJS pastāvīgi un sadarbībā ar darbinieku pilnvarotām personām veic kontroli par darba aizsardzības prasību ievērošanu SABIEDRĪBĀ.

6.4.       Arodbiedrība un DARBA DEVĒJS rakstveidā vienojas par 8 uzticības personu skaitu (7 uzticības personas un 1 galvenā uzticības persona) SABIEDRĪBĀ un ievēlēšanai izvirzītajiem uzticības personu kandidātiem.

6.5.       DARBA DEVĒJS nodrošina atbalstu uzticības personu ievēlēšanai un darbībai atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē uzticības personu ievēlēšanu un darbības kārtību. DARBA DEVĒJS atbalsta uzticības personu tās darbībā, veicinot to apmācības darba aizsardzībā un organizējot tikšanās par darba aizsardzības noteikumu ievērošanu SABIEDRĪBĀ.

6.6.       DARBA DEVĒJS darba laika ietvaros piešķir uzticības personām līdz četrām stundām nedēļā, lai uzticības personas varētu īstenot savas tiesības un pienākumus darba aizsardzības jomā.

6.7.       Visus ar darba aizsardzības pasākumu organizēšanu saistītos izdevumus SABIEDRĪBĀ sedz DARBA DEVĒJS.

6.8.       DARBA DEVĒJS, pieņemot darbā darbiniekus, instruē tos darba drošības jautājumos, iepazīstina ar darba aizsardzības instrukcijām un noteikumiem. Pārējo SABIEDRĪBAS darbinieku instruktāža veicama periodiski atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

6.9.       DARBA DEVĒJS nodrošina periodiskus darba vides riska faktoru mērījumus darba vidē (troksnis, vibrācija, apgaismojums, mikroklimats, putekļi u.c.) atbilstoši normatīvo aktu prasībām, veic darba vides riska novērtēšanu, nosakot tos riska faktorus, kurus nepieciešams novērst vai samazināt, lai nodrošinātu darbinieku drošību un veselības aizsardzību.

6.10.    DARBA DEVĒJS atbilstoši darba vides riska novērtējumam norīko darbiniekus uz obligāto veselības pārbaudi noteiktās ārstniecības iestādēs.” Darbiniekam iespēju robežās obligātā veselības pārbaude jāveic ārpus darba laika, bet, ja tas nav iespējams, laikus saskaņojot ar DARBA DEVĒJU, obligāto veselības pārbaudi var iziet darba laikā, obligātās veselības pārbaudei paredzot ne vairāk kā divas stundas. Ja darbinieks darba rakstura dēļ nevar atstāt darba vietu, darbinieks obligāto veselības pārbaudi iziet ārpus darba laika, un DARBA DEVĒJS apmaksā darbiniekam divas stundas.

6.11.   DARBA DEVĒJS finansiālo iespēju robežās veic darbinieku, kas pakļauti dzīvības un/vai veselības apdraudējumam, dzīvības un veselības apdrošināšanu.

6.12.   DARBA DEVĒJS atbilstoši darba vides riska novērtējumam nodrošina attiecīgu amatu darbiniekus ar darba apģērbu, apaviem un citiem individuālās aizsardzības līdzekļiem, kā arī nodrošina to uzglabāšanu, mazgāšanu, žāvēšanu, tīrīšanu, dezinfekciju, labošanu, savlaicīgu nomaiņu.

6.13.     Darbinieks SABIEDRĪBAS izsniegto darba apģērbu, apavus un citus individuālos darba aizsardzības līdzekļus drīkst izmantot tikai darba laikā darba pienākumu izpildei.

6.14.   Darbiniekiem, ievērojot SABIEDRĪBAS iekšējos normatīvajos aktos noteikto kārtību, ir pienākums nekavējoties ziņot savam tiešajam vadītājam vai uzticības personai darba aizsardzībā par nelaimes gadījumiem darbā vai situāciju, kad tiek apdraudēta vai varētu tikt apdraudēta darbinieka vai cita cilvēka veselība, dzīvība.

6.15.   DARBA DEVĒJS apdrošina visus SABIEDRĪBAS darbiniekus pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”.

6.16.   DARBA DEVĒJS nodrošina darbiniekus, kuriem obligātās veselības pārbaudes kartē  norādīti šādi veselībai kaitīgie darba vides faktori: 4.11.punkts (darbs ar displejiem un darbstacijām) vai 4.10.punkts (paaugstināts redzes sasprindzinājums, tajā skaitā darbs ar mikroskopu, sīku detaļu saskatīšana) un kuriem OVP kartē ir arodslimības ārsta atzīme par briļļu nepie­ciešamību, ar speciāli redzi uzlabojošiem medicīniski optiskiem līdzekļiem (bril­les, kontaktlēcas u.c.) ne vairāk kā EUR 80,00 (astoņdesmit euro) vērtībā vienu reizi trīs gados.

6.17.   DARBA DEVĒJS nodrošina darbiniekus ar pietiekamu daudzumu dzeramā ūdens.

6.18.   DARBA DEVĒJS iespēju robežās nodrošina darbiniekus ar tualetēm darba vietās, tai skaitā maršruta galapunktos un mobilajās darba vietās (objektos).

6.19.   DARBA DEVĒJS nodrošina darbinieku atvešanu vai aizvešanu no darba pēc apstiprinātā maršruta un grafika nakts laikā. DARBA DEVĒJS kā drošāko, veselībai nekaitīgāko un efektīvāko kolektīvo darba aizsardzības pasākuma veidu, nodrošinot savlaicīgu un drošu darbinieku ierašanos darbā, kā arī plānojamu un drošu darbinieka nokļūšanu mājās, nodrošina darbinieku bezmaksas atvešanu uz darbu un aizvešanu no darba ar sabiedrisko transportu (autobuss, tramvajs, trolejbuss). DARBA DEVĒJS nodrošina darbinieku tiesības bez maksas lietot sabiedrisko transportu (autobuss, tramvajs, trolejbuss), darbinieka darba pienākumu izpildes laikā. Braukšanas laikā darbinieks savu identitāti apliecina ar darbinieka karti (apliecību). Par novērotajām neatbilstībām vai problēmām brauciena laikā darbiniekam ir pienākums noformēt kvalitātes ziņojumu SABIEDRĪBĀ noteiktajā kārtībā.

6.20.   DARBA DEVĒJS iespēju robežās nodrošina iespēju darbiniekiem paēst DARBA DEVĒJA telpās, t.sk., sabiedriskā transporta maršrutu galastacijās. Puses vienojas par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas organizēšanu. Šī punkta realizācijai DARBA DEVĒJS bez atlīdzības piešķir materiāltehnisko nodrošinājumu.

7.  ATVAĻINĀJUMI UN ATPŪTAS DIENAS

7.1.       Šajā Darba koplīgumā nodaļā noteiktie papildatvaļinājumi un atpūtas dienas attiecas uz visiem SABIEDRĪBAS darbiniekiem neatkarīgi no tā, vai darbinieks ir attiecīgās arodbiedrības biedrs. Darbiniekam tiesības uz papildatvaļinājumu rodas tajā darba gadā, kurā darbinieks darba devējam iesniedz vai uzrāda faktu apstiprinošu dokumentu.

7.2.       SABIEDRĪBA darbiniekam, kas SABIEDRĪBAI darba tiesisko attiecību laikā iesniedzis iesniegumu, un, ja nepieciešams, iesniedz arī attiecīgu faktu apstiprinoša dokumenta kopiju, SABIEDRĪBĀ noteiktajā kārtībā piešķir šādus ikgadējos apmaksātos papildatvaļinājumus un atpūtas dienu:

7.2.1.      darbiniekam, kuram ir trīs un vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds – papildatvaļinājumu 3 darba dienas papildu Darba likumā noteiktajām dienām;

7.2.2.      Černobiļas Atomelektrostacijas avārijas seku likvidētājiem – papildatvaļinājumu 14 kalendārās dienas;

7.2.3.     sakarā ar bērna aprūpi bērna tēvam vai personai, kas nav bērna māte, ja bērna paternitāte nav atzīta (noteikta) vai bērna tēvs ir miris, vai bērna tēvam pārtrauktas aizgādības tiesības – papildatvaļinājums 10 kalendārās darba dienas sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas. Ja piedzimuši dvīņi, trīņi vai vairāk bērnu, darbiniekam ir tiesības izmantot papildu neapmaksātu papildatvaļinājumu 10 kalendāra darba dienas sešu mēnešu laikā pēc bērnu piedzimšanas;

7.2.4.      darbiniekam, kuram piešķirts apbalvojums “Rīgas satiksmes Ilggadējs darbinieks” (līdz 2021.gada 31.decembrim goda nosaukums “Satiksmes darba veterāns”)  – papildatvaļinājumu 1 darba dienu. Šo papildatvaļinājumu darbiniekam ir tiesības izmantot no nākamā kalendārā gada pēc apbalvojuma piešķiršanas;

7.2.5.      darbiniekam, kuram bērns/i uzsāk mācības 1. klasē – atpūtas dienu – 1 darba dienu, kas sakrīt ar mācību gada pirmo dienu. Ja abi bērna vecāki ir darbinieki, tad apmaksātā atpūtas diena tiek piešķirta katram no vecākiem;

7.2.6.      darbiniekam papildatvaļinājums saskaņā ar SABIEDRĪBAS noteikumiem “Par ikgadējā apmaksātā papildatvaļinājuma piešķiršanu” un apmaksātas brīvdienas saskaņā ar SABIEDRĪBAS noteikumiem “Par DaMoS brīvdienu piešķiršanu”.

(Ar 2021.gada 13.maija darba koplīguma Nr.LIG/2018/457 grozījumiem Nr.GROZ/4, kas stājas spēkā 2021.gada 13.maijā.)

7.3.       SABIEDRĪBA papildu ikgadējiem apmaksātajiem papildatvaļinājumiem piešķir darbiniekam trīs atpūtas dienas sakarā ar stāšanos laulībā šādā kārtībā:

7.3.1.      Darbinieks vismaz divas nedēļas pirms laulību noslēgšanas datuma SABIEDRĪBAI ir iesniedzis iesniegumu un izziņu no dzimtsarakstu nodaļas vai no normatīvajos aktos noteikto konfesiju garīdznieka.

7.3.2.      Atpūtas dienas piešķir ne ātrāk kā nedēļu pirms laulību noslēgšanas datuma, bet ne vēlāk kā mēnesi pēc laulību noslēgšanas datuma.

7.3.3.      SABIEDRĪBA apmaksā atpūtas dienas sakarā ar stāšanos laulībā, ja ne vēlāk kā mēnesi pēc laulības noslēgšanas datuma darbinieks SABIEDRĪBAI iesniedz laulības apliecības vai cita laulību noslēgšanu apliecinoša dokumenta (izziņu par laulības reģistrāciju vai laulības reģistra ieraksta) kopiju.

7.4.       Darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, var piešķirt līdz 10 darba dienām ilgu mācību atvaļinājumu mācībām, valsts pārbaudījuma kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai, izmaksājot atvaļinājuma naudu vidējās izpeļņas apmērā vai to neizmaksājot. Darbiniekam valsts pārbaudījuma kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai piešķir 20 darba dienas ilgu mācību atvaļinājumu, izmaksājot atvaļinājuma naudu vidējās izpeļņas apmērā vai to neizmaksājot.  Apmaksātu mācību atvaļinājumu piešķir tiem darbiniekiem, kas pie DARBA DEVĒJA ir nepārtraukti nodarbināti ne mazāk kā sešus mēnešus, ja mācības atbilst personāla politikā noteiktajiem mērķiem.

7.5.        Darbiniekam, kurš audzina vismaz vienu bērnu līdz 7 gadu vecumam, ir priekšrocības pie darba un atpūtas laika noteikšanas.

7.6.       Darbinieks var prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš Sabiedrībā ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus. Par otro un sekojošajiem darba gadiem atvaļinājumu darbiniekam piešķir jebkurā kārtējā gada laikā saskaņā ar atvaļinājuma grafiku un/vai darbinieka un DARBA DEVĒJA vienošanos. Šis sešu mēnešu termiņš neattiecas uz darbiniekiem, ar kuriem panākta vienošanās par citādu atvaļinājuma piešķiršanas kārtību saskaņā ar Darba likumu un/vai attiecībā uz kuriem Darba likumā ir noteikta speciāla ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtība (piemēram, sievietei pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā). Sabiedrība var piešķirt darbiniekam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pirms šī sešu mēnešu termiņa pilnā vai daļējā apmērā, ja darbinieks to pieprasa un tas nelabvēlīgi neietekmē parasto darba gaitu Sabiedrībā.

7.7.       Sākot ar 2018./2019 gada atvaļinājuma uzskaites periodu, ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu par kārtējo gadu piešķir un to izmanto līdz nākamā darba gada beigām (tas nozīmē, ka, sākot ar 2018./2019 gada atvaļinājuma uzskaites periodu, papildatvaļinājums, kas nav izmantots līdz nākamā darba gada beigām, tiek dzēsts).

8.      DARBA DEVĒJA UN DARBINIEKU ATTIECĪBAS

8.1. DARBA DEVĒJS veic alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes klātienē un attālināti (ar tehnoloģiju starpniecību), tajā skaitā izmantojot biometrijas datu apstrādi, lai identificētu darbinieku pārbaudes procesā. Pamatojoties uz piekrišanu DARBA DEVĒJS veic darbinieka biometrijas datu apstrādi, veicot darbinieka attālinātu identifikāciju, saistībā ar alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudēm, nolūkā pārbaudīt darbinieka darbspēju, aizsargāt pašu darbinieku vai trešo personu drošību un veselību, aizsargāt DARBA DEVĒJA un trešo personu īpašumu, izpildīt darba līgumā un amata aprakstā noteiktos pienākumus. DARBA DEVĒJS apņemas nodrošināt alternatīvu iespēju tiem darbiniekiem, kas nevēlas sniegt piekrišanu biometrisko datu apstrādei, nodrošinot iespēju parkos, depo un tajās galastacijās, kurās strādā galastacijas dispečers, veikt alkohola, narkotisko,  psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes klātienē pie DARBA DEVĒJA atbildīgā darbinieka vai attālināti, identificējoties ar citiem darba devēja noteiktiem līdzekļiem.”

8.2.       DARBA DEVĒJS, pamatojoties uz darbinieka iesniegumu, ar grāmatvedības starpniecību ietur attiecīgās arodbiedrības biedru maksas, atskaitot tās no darba samaksas, un ieskaita attiecīgās arodbiedrības norēķinu kontā pēc attiecīgās arodbiedrības priekšsēdētāja norādījumiem. DARBA DEVĒJS pārskaitījumus veic līdz katra mēneša 15.datumam. Attiecīgās arodbiedrības nodrošina saviem biedriem arī iespēju samaksāt biedra naudu bez DARBA DEVĒJA starpniecības.

8.3. DARBA DEVĒJAM ir pienākums portālā “UKV” iepazīstināt darbiniekus ar Darba koplīgumu, SABIEDRĪBAS iekšējiem normatīvajiem aktiem un citiem dokumentiem, kas reglamentē darbinieka pienākumus, DARBA DEVĒJA rīkojumiem, kas attiecas uz darba pienākumu veikšanu, bet Darbiniekam ir pienākums ar šiem dokumentiem iepazīties divu mēnešu laikā no ievietošanas portālā “UKV”, izņemot, ja ir noteikts cits iepazīšanās termiņš. Termiņa tecējums sākas dienā, kad šajā punktā minētie dokumenti ievietoti portālā “UKV”.

8.4.       Darbinieki pilda savus darba pienākumus saskaņā ar darba līgumu, darba kārtības noteikumiem, amata aprakstu un iekšējiem normatīvajiem aktiem, ar kuriem ir iepazīstināts, ievērojot ugunsdrošības, elektrodrošības, darba aizsardzības, drošības tehnikas, vides aizsardzības, darba higiēnas prasības, darba tiesisko attiecību normas, ārējos normatīvos aktus, kā arī, ievērojot SABIEDRĪBAS Ētikas kodeksa, profesionālās ētikas, saskarsmes kultūras un vispārpieņemtās pieklājības prasības.

8.5.       Darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām spējām un piemērotībai būtu no viņa sagaidāma.

8.6.       Darbinieki ar rūpību izturas pret SABIEDRĪBAS mantu un viņiem uzticētajām materiālajām vērtībām darba pienākumu veikšanai, kā arī nepieļauj SABIEDRĪBAS mantas, materiālo vērtību bojāšanu vai izsaimniekošanu.

8.7.       Darbinieki pēc saviem ieskatiem izmanto savu brīvo laiku, brīvdienas un atvaļinājumus, kas ir noteikti normatīvajos aktos, darba kārtības noteikumos, iekšējos normatīvajos aktos un šajā Darba koplīgumā.

8.8.       Darbiniekam ir tiesības pieprasīt un saņemt no DARBA DEVĒJA savu amata pienākumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus, kā arī iepazīties ar tiem atbilstoši amata kompetencei.

9.      DARBA KOPLĪGUMA PUŠU ATTIECĪBAS

9.1.       Attiecīgās arodbiedrības pauž, pārstāv un aizstāv savu biedru intereses saskaņā ar normatīvajiem aktiem, tajā skaitā, Arodbiedrību likumu, Darba likumu, Darba strīdu likumu, saviem statūtiem un šajā Darba koplīgumā noteikto kārtību. Attiecīgās arodbiedrības, pārstāvot un aizstāvot savu biedru intereses, rīkojas un pauž savu viedokli maksimāli objektīvi, tas ir, ja darbinieks neievēro Darba koplīguma, darba līguma, darba kārtības noteikumu, iekšējo normatīvo aktu nosacījumus vai prasības, vai, ja darbinieks rīkojas prettiesiski (ar ļaunu nolūku vai aiz neuzmanības), neizturas saudzīgi vai rūpīgi pret DARBA DEVĒJA mantu, materiālajām vērtībām, tad attiecīgai arodbiedrībai ir rūpīgi, pēc būtības un godprātīgi jāizvērtē darbinieka darbība vai bezdarbība.

9.2.       Arodbiedrības biedru sapulces rīko no darba brīvajā laikā. Darba laikā Arodbiedrība vai attiecīgā arodbiedrība biedru sapulces var rīkot tikai ar DARBA DEVĒJA piekrišanu. Ja Arodbiedrībai vai attiecīgai arodbiedrībai biedru sapulču rīkošanai nepieciešamas telpas,  to saskaņo ar DARBA DEVĒJU divas nedēļas iepriekš.

9.3.       DARBA DEVĒJS, vienojoties ar Arodbiedrību, nodod Arodbiedrības un darba koplīgumu noslēgušo arodbiedrību lietošanā telpas. Vienojoties ar Arodbiedrību, DARBA DEVĒJS iespēju robežās nodrošina SABIEDRĪBAS transportu Arodbiedrībai un Darba koplīgumu parakstījušām arodbiedrībām.

9.4.       Arodbiedrībai ir tiesības:

9.4.1.      saņemt normatīvajos aktos noteikto informāciju no DARBA DEVĒJA, kas skar darbinieku intereses;

9.4.2.      vest sarunas ar DARBA DEVĒJU par šajā Darba koplīgumā noteiktajiem jautājumiem;

9.4.3.      ieiet SABIEDRĪBĀ, kā arī piekļūt darba vietām, iepriekš vienojoties ar DARBA DEVĒJU, lai DARBA DEVĒJS veiktu instruktāžu vai nodrošinātu piekļūšanu darba vietai noteikta darbinieka pavadībā.

9.5.       Arodbiedrībai ir pienākums:

9.5.1.      atbildēt DARBA DEVĒJAM saprātīgā termiņā, ņemot vērā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dokumenta saņemšanas, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.5.2.      informācijas pieprasījumā norādīt pamatojumu, lai DARBA DEVĒJS varētu sniegt atbilstošu informāciju;

9.5.3.      neizpaust informāciju, ko DARBA DEVĒJS ir noteicis par ierobežotas pieejamības informāciju, tai skaitā komercnoslēpumu un daļēji ierobežotas pieejamības informāciju.

9.6.            DARBA DEVĒJS nodrošina Arodbiedrībai un attiecīgajām arodbiedrībām iespēju izvietot informāciju uz DARBA DEVĒJA informācijas stenda vai to ievietot publiskās piekļuves elektroniskos informācijas resursos, ja Arodbiedrība vai attiecīgā arodbiedrība šādu nepieciešamību ir saskaņojusi ar DARBA DEVĒJU.

9.7.            Arodbiedrībai vienojoties ar DARBA DEVĒJU, aktīvākajiem arodbiedrības biedriem, kas piedalās Arodbiedrības un attiecīgo arodbiedrību rīkotajos pasākumos, kvalifikācijas celšanas kursos, apmācībās un cita veida pasākumos, var izmaksāt vidējo izpeļņu vai cita veida atlīdzību.

9.8.            DARBA DEVĒJS apņemas informēt darbinieku, kuru pieņem darbā, par Darba koplīgumu parakstījušām arodbiedrībām.

9.9.            DARBA DEVĒJS attiecīgās arodbiedrības valdes locekļiem un arodkopas vadītājiem vai amatā līdzvērtīgiem attiecīgo arodbiedrību pārstāvjiem, kuras strādā pamatdarbā pie DARBA DEVĒJA, piešķir vienu brīvu dienu mēnesī normatīvajos aktos noteikto pienākumu veikšanai, izmaksājot vidējo izpeļņu. Attiecīgās arodbiedrības valdes loceklis piešķirto brīvo dienu var izmantot tikai un vienīgi normatīvajos aktos noteikto pienākumu veikšanai. Par brīvās dienas neizmantošanu netiek izmaksāta kompensācija, tā netiek pārcelta uz nākamo mēnesi un tās nesummējas, kā arī netiek pievienotas atvaļinājumam.

9.10.        Lai risinātu DARBA DEVĒJA un attiecīgo arodbiedrību jautājumus, ikviena no pusēm ir tiesīga uzaicināt otru pusi vai tās pārstāvi piedalīties kopīgā sēdē, iepriekš vienojoties par savstarpēji pieņemamu laiku un vietu.

10.     KOPLĪGUMA GROZĪJUMU UN PAPILDINĀJUMU IZDARĪŠANAS KĀRTĪBA, STRĪDU IZŠĶIRŠANA

10.1.        Puses ir tiesīgas izdarīt grozījumus Darba koplīgumā, savstarpēji par to vienojoties. Ar priekšlikumiem par grozījumiem Darba koplīgumā Puses viena otru iepazīstina rakstveidā. Puse, kas saņēmusi rakstveida priekšlikumu grozījumiem Darba koplīgumā, sniedz otrai Pusei rakstveida atbildi 10 darba dienu laikā no rakstveida priekšlikumu saņemšanas dienas. Darba koplīguma grozījumu projekts redakcionāli tiek saskaņots Pusēm konsultējoties, kas tiek fiksēts protokolā.

10.2.        Darba koplīguma darbības laikā, koplīgumā var izdarīt grozījumus un papildinājumus. Grozījumi un papildinājumi Darba koplīgumā tiek izskatīti DARBA DEVĒJA un Arodbiedrības kopīgajā sēdē. Grozījumi un papildinājumi tiek izstrādāti, un attiecīgo arodbiedrību vienotais viedoklis tiek pausts saskaņā ar normatīvajos aktos, Darba koplīgumā un Arodbiedrības statūtos noteikto kartību. Grozījumi un papildinājumi tiek noformēti ar atsevišķu rakstveida vienošanos, kuru paraksta DARBA DEVĒJS un Darba koplīgumu parakstījušo arodbiedrību pārstāvis - Arodbiedrības valde, pamatojoties uz Arodbiedrības statūtos noteikto pilnvarojumu. Vienošanās ar tās parakstīšanas brīdi kļūst par Darba koplīguma neatņemamu sastāvdaļu.

10.3.        Ja ir radies pamats kolektīvam tiesību vai interešu strīdam, kolektīva tiesību vai interešu strīda puse rakstveidā iesniedz otrai pusei iesniegumu, kurā norāda savas prasības. Puse, kura saņēmusi iesniegumu, to nekavējoties izskata un triju darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas paziņo savu atbildi. Ja atbilde ir negatīva vai noraidoša, tad kolektīvais tiesību vai interešu strīds ir izšķirams izlīgšanas komisijā.

10.4.        Izlīgšanas komisiju sešu locekļu sastāvā (pa trijiem no katras strīdā iesaistītās puses) strīda puses izveido ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc negatīvas vai noraidošas atbildes saņemšanas, pilnvarojot tajā piedalīties pa trijiem pārstāvjiem no katras puses. Kolektīva tiesību un interešu strīda gadījumā puses raksta domstarpību protokolu, kas jāiesniedz izlīgšanas komisijai, tai uzsākot darbu. Izlīgšanas komisija izskata domstarpību protokolu un pieņem lēmumu 7 dienu laikā pēc minētā protokola saņemšanas.

10.5.        Izlīgšanas komisijas sēdes tiek protokolētas. Izlīgšanas komisija pieņem lēmumus, pusēm vienojoties. Lēmums ir saistošs abām kolektīvā tiesību un interešu strīda pusēm, un tam ir Darba koplīguma spēks. Ja kolektīva tiesību un interešu strīda puses par to vienojas, izlīgšanas komisija kolektīvo tiesību vai interešu strīdu var izšķirt un lēmumu pieņemt arī pēc augstāk noteiktā termiņa izbeigšanās.

10.6.        Ja kolektīvs tiesību strīds netiek izšķirts izlīgšanas komisijā, tad ikvienai no strīda pusēm mēneša laikā ir tiesības griezties tiesā.

10.7.        Ja kolektīvs interešu strīds netiek izšķirts izlīgšanas komisijā, tad tas izšķirams ar samierināšanās metodi.

10.8.        Individuālie tiesību strīdi pēc iespējas izšķirami pārrunās starp darbinieku un DARBA DEVĒJU.

10.9.        Individuālie tiesību strīdi, kas nav izšķirti DARBA DEVĒJA un darbinieka pārrunās, ir izšķirami Darba strīdu komisijā (turpmāk – DSK).

10.10.    DSK sastāv no 9 locekļiem. Četrus no tiem ieceļ DARBA DEVĒJS, un četrus ievēlē Arodbiedrība, bet vienu ieceļ DARBA DEVĒJS un Arodbiedrība savstarpēji vienojoties. DSK priekšsēdētāju no sava vidus ievēlē DSK locekļi. DSK darbības izmaksas sedz DARBA DEVĒJS. DSK sekretāru nodrošina DARBA DEVĒJS, DSK locekļiem vienojoties par noteiktu darbinieku sekretāra pienākumu izpildei.

10.11.    DSK kompetencē ir izšķirt jebkurus individuālus tiesību strīdus, izņemot Darba strīdu likumā noteiktos izņēmumus, kuri izšķirami tieši tiesā, nevēršoties DSK.

10.12.    Lietas DSK izskata trīs vai atsevišķu sarežģītu lietu gadījumā pēc DSK priekšsēdētāja norādījuma - piecu locekļu sastāvā, ieskaitot DSK priekšsēdētāju. DSK locekļus konkrētas lietas izskatīšanai nozīmē DSK priekšsēdētājs, ievērojot nosacījumu, ka lietas izskatīšanai norīko vienādu skaitu darbinieku un DARBA DEVĒJU pārstāvju – DSK locekļu.

10.13.    DSK izskata lietu 10 dienu laikā no dienas, kad saņemts rakstisks iesniegums izšķirt individuālo tiesību strīdu. Lietas izskatīšanas protokols netiek sastādīts. DSK sēde ir atklāta, izņemot sēdes daļu, kurā tiek pieņemts DSK lēmums. DSK lēmums tiek pieņemts balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu. Neviens DSK loceklis nevar atturēties no balsošanas.

10.14.    DSK lēmums tiek sastādīts atbilstoši Darba strīdu likuma prasībām. Lēmumu paraksta visi DSK locekļi, kas piedalījās lietas izskatīšanā.

10.15.    DSK lēmums stājas spēkā 10 dienu laikā no dienas, kad lietas dalībnieki saņēmuši lēmuma norakstus, ja šajā laikā kāda no pusēm nav cēlusi attiecīgu prasību tiesā.

10.16.    Spēkā stājies DSK lēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā, ja vien DSK lēmumā nav noteikts cits izpildes termiņš. Ja DSK lēmums netiek izpildīts labprātīgi, ieinteresētā puse ir tiesīga vērsties tiesā pēc DARBA DEVĒJA atrašanās vietas ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu DSK lēmuma piespiedu izpildei.

10.17.    Ikvienai individuāla tiesību strīda pusei ir tiesības vērsties tiesā, ja individuāls tiesību strīds netiek izšķirts pārrunās starp darbinieku un DARBA DEVĒJU vai arī kādu no pusēm neapmierina DSK lēmums.

11.         KOPLĪGUMA IZPILDES KONTROLE

11.1.        Darba koplīguma saistību izpildes kontroli veic DARBA DEVĒJA un attiecīgo arodbiedrību pilnvarotie pārstāvji. DARBA DEVĒJS un Arodbiedrība sniedz otrai pusei izpildes kontrolei nepieciešamos dokumentus, ziņas un paskaidrojumus. DARBA DEVĒJS ir tiesīgs veikt pārbaudes un iekšējos auditus un pieprasīt informāciju par DARBA DEVĒJA 5.26.punkta un 5.2.nodaļas ietvaros piešķirto līdzekļu pārvaldīšanu, izvērtēšanu, sadali, kā arī veikto izmaksu apjomu, to pamatojošiem dokumentiem.

11.2.        Reizi gadā paplašinātā Arodbiedrības un DARBA DEVĒJA kopējā sēdē, DARBA DEVĒJS un attiecīgo arodbiedrību pārstāvji sniedz pārskatu par Darba koplīguma izpildi un informē par SABIEDRĪBAS ekonomisko stāvokli un attīstības perspektīvām.